Domnieki pieļauj kļūdas (papildināts ar Ogres TV video par Somijas braucienu)

Vairāk attēlu galerijā

Ikšķiles novada domes pārstāvji 19.janvāra iedzīvotāju sapulces laikā Ogrē bija spiesti atzīt, ka domes deputāti pieņēmuši likumam neatbilstošu lēmumu par triju zemes gabalu nodošanu privatizācijai ISOVER siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvei.

Ikšķiles domes būvvaldes vadītāja Agnese Pivare - Bokta gan atzina, ka attiecīgā kļūda tika labota un lēmums atcelts. Savukārt Ikšķiles novada domes priekšsēdētājas Jānis Rudzītis uzskata, ka likumam neatbilstošais lēmums ir viņu vienīgais pārkāpums un ka pašvaldībai nebija jāgaida sabiedriskās apspriešanas beigas Ogrē.

J.Rudzītis uzsvēra, ka lēmumu par zemes iznomāšanu deputāti varēja pieņemt arī bez kaimiņu viedokļa uzklausīšanas. MK noteikumu Nr. 331 (9. un 10.punkti) gan nosaka, ka, ja būvniecības iecere ietekmē vairāku pašvaldību teritorijas, publisko apspriešanu organizē attiecīgi katrā pašvaldībā un tikai pēc tās rezultātiem iespējams pieņemt galīgo lēmumu.
 
Interesanta ir arī pašvaldības vadītāja reakcija uz jautājumiem par viņam pieejamiem datiem attiecībā uz rūpnīcas darbu. Jautāts, vai domniekiem bija pietiekams informācijas apjoms par rūpnīcas darbību, iespējamajiem kaitējumiem videi utt., pašvaldības vadītājs atzina, ka informācija bijusi, taču tās apjomu nosaukt atsakās.

Jānis Rudzītis, Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs: „Informācija ir bijusi, taču tam nav nekādas saistības ar zemes nomu, jo iznomāt zemi pašvaldībai ir tiesības pat nezinot, ko nomnieks uz tās taisās darīt.”
Tikpat loģiska bijusi deputātu rīcība. Tikai pēc tam, kad Ikšķiles dome pieņēma lēmumu par zemes iznomāšanu “Saint Gobain”, domes pārstāvji devās uz Somiju, lai izvērtētu rūpnīcas darbību tur.

Valdis Rieksts -Riekstiņš, Doles ielas iedzīvotāju apvienības pārstāvis: „Jāpiebilst gan, ka “Saint Gobain” rīkotais brauciens uz Somiju notika pagājušajā nedēļā, pēc tam, kad Doles ielas iedzīvotāju apvienība jau bija rīkojusi piketus pie Ogres un Ikšķiles pašvaldībām, kā arī Francijas vēstniecības! Pati rūpnīca, it īpaši ražošanas zonā, neradīja iespaidu par ražošanu bez piesārņojuma – gaiss bija putekļains ar savdabīgu aromātu.”

Turklāt, jautāts par to, kā Somijas pilsētas, kur atrodas rūpnīca, iedzīvotāji sākotnēji reaģēja uz tās celšanu, N.Mitko atzina, ka laikā, kad tika būvēta rūpnīca, tai apkārt nebija dzīvojamo māju. Tagad toties esot gan daudzdzīvokļu ēkas, gan ciemati. Līdz ar to var secināt, ka attiecīgajā vietā veidojies klasiskais rūpnīcas rajons, kur no sākuma tiek uzbūvēta rūpnīca, bet vēlāk apkārt dzīvojamās mājas, kur lielākoties dzīvo rūpnīcas strādnieki.

„Kas attiecas uz nekustamā īpašuma vērtību, tad sapulces laikā N.Mitko atzina, ka vismaz Somijas piemērs neliecina, ka tā kristos. “Taču jāatceras, ka Latvija un Somija ir divas dažādas valstis,” sacīja V. Rieksts-Riekstiņš.

Divarpus stundas ilgušās iedzīvotāju sapulces laikā tika iztirzāti jautājumi gan par domes lēmumu pieņemšanas stratēģiju, gan rūpnīcas būvniecības plāniem un tās ietekmi uz vidi, tomēr, neskatoties uz rūpnīcas pārstāvja centieniem skaidrot, ka rūpnīca būs nekaitīga,  lielākā daļa atnākušo bija noskaņoti pret rūpnīcas būvniecību. N.Mitko neizdevās viņus pārliecināt. Beigās izskanēja arī versija par rūpnīcas būvniecību citā vietā.